Kasutaja -Kniipy- päevik

-Kniipy-
31, Riga, Läti

14.12.2009

Es mīlu dzīvot!


23.02.2010

Nenodzēsiet dzirksteli jau pašā sākumā…. NEKAD!


Ja tu kliegsi no vietas astoņus gadus, septiņus mēnešus un sešas dienas, tu būsi radījis pietiekami daudz enerģijas, lai uzvārītu tasīti kafijas. (Bet vai tas ir tā vērts?)


06.05.2009

Vai tu vari?
Vai tu vari izdarīt tā:
Izlasi skaļā balsī katru rindiņu

1. Šis ir šis kaķis
2. Šis ir ir kaķis
3. Šis ir labs kaķis
4. Šis ir paņēmiens kaķis
5. Šis ir kā kaķis
6. Šis ir četrdesmit kaķis
7. Šis ir sekundes kaķis
8. Šis ir nodarbināt kaķis
9. Šis ir nejēgu kaķis







11.03.2013

Life will keep on bringing you the same test over and over again,
until you pass it.


05.12.2008

 Vīrietis izmūk no cietuma, kurā pavadījis pēdējos 15 gadus. Viņš ielaužas kādā mājā, meklējot naudu un ieročus, un ierauga jaunu pāri gultā.

Viņš pavēl vīrietim izkāpt no gultas, piesien viņu pie kresla. Kamēr sien sievieti pie gultas, viņš uzkāpj uz viņas, noskūpsta viņas kaklu, pieceļas un aiziet uz vannas istabu. Kamēr viņš ir tur, vīrs saka savai sievai:

“Klausies, šis vīrietis ir izmucis noziedzinieks, paskaties uz viņa drēbēm! Viņš droši vien pavadījis daudz laika cietumā un sievieti nav redzējis gadiem. Es redzēju kā viņš noskūpsta tavu kaklu. Ja viņš vēlas seksu, nepretojies, nesūdzies, dari visu ko viņš tev liek. Apmierini viņu kaut cik viņš arī būtu pretīgs. Šis vīrieties droši vien ir ļoti bīstams. Ja viņš kļūs nikns, viņš mūs nogalinās. Esi stipra, dārgā. Es tevi mīlu.”

Uz ko viņa sieva atbild: “Viņš neskūpstīja manu kaklu. Viņš man čukstēja ausī. Viņš man pateica, ka viņš ir gejs, tu viņam likies piemīlīgs un pajautāja vai mums ir Vazelīns. Es pateicu viņam, ka tas ir vannas istabā. Esi stiprs, dārgais. Es arī tevi mīlu!!”


  Kakts: "Nāc vien, nostājies un pastāsti, kā tad īstenībā bija..."

Duškabīne: "Nu, smukulīt, pats nolieksies jeb ziepes nomest?"

Mētelītis: "Labi nevajag mani te tagad virināt, nav tev tur vairs nekā īpaša. Apsēžamies..."

Trolejbusa stangas: "Iesēdīsies krēslā, uzšaušu pa muguru!"

Šūpoles ziemā: "Nāc, bērniņ, pieliec mēli, Rīgas vizuālo tēlu parādīšu..."

Graņonka: "Vēlreiz mani par čarku nosauksi, bļin, toč apgāzīšos!!!"

Mašīnas stūre: "Tā, navigācija pa labi, es pa kreisi!"

Slēdzene atslēgai: "Tu tā ieskrien no rīta un vakarā, tā vairs nevar! Precamies vai cauri!"

Luksafors: "Sarkans, dzeltens, zaļš un tagad visi reizē!.."

Krūšturis ironiski norūc: "Nu, neplēs! Tur tāpat nav ko redzēt!"

Datorkrēsls: "Tu, cūka, tev patiktu, ja kāds tieši pie deguna palaistu balodi??"

Kurpju zole: "Ja tu vēl vienreiz iekāpsi sūdā, tad es paslīdēšu tā, ka Tu pārsitīsi galvu!"

Kad saimnieks virtuvē uzpīpē zāli, tad griesti: "Hi, hi, hi, hi, hi, hi, hihihhiiiiiiiiii!!!"

Trusenes: "A man viss pie vienas vietas!"

Teātra somiņa par čemodānu: "Netīrais vāka virinātājs!"

Apenes kliedz: "Nē-ē.... jau atkal!!!!"


Iedomājies, TU loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu.



Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi ir!  



* Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikā,
banka TEV atņem,
Tu nevari šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot...

Bet katru rītu, Kad TU pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nākošai dienai.



* Otrais noteikums ir:
Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt,
jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies.
Spēle ir galā.

Banka slēdz tavu kontu, un TU nesaņemsi vairs jaunu.
Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies?????
Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus????

Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti,
Tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis...
Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt ...








Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava "Laika banka"....

Mēs tikai to neredzam...
Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam,
šis laiks tiek mums atņemts...

Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem


Citāts no filmas ''Spun", lika padomāt.

I remember time when I was 4 or 5 years old, we had this old dog that had puppies, about 8. And I walked in to the bathroom one day and mother was standing there, kneeling down, bending over and she was killing each one of those little puppies in the bathtub.
I remember I said - why?
She said - I'm just killing what I can't take care of.
Then she looked at me and said - I wish I could do that to you.

Cik gan bieži mēs tā neizrīkojamies ar savām problēmām? Nogalinam, noslīcinam alkoholā, pastumjam malā, aizstājam ar citu realitāti, vienalga. Es par to šodien nedomāšu, rīt arī ne, kaut kad, kaut kad vēlāk. Nav svarīgi vai tās ir nopietnas lietas, vai vismazākie sīkumi. Viss, kas mūs šobrīd nomāc, kaitina, viss ar ko nespējam tikt galā, tas viss tik viegli ir apklusināms. To visu var tikpat viegli noslīcināt kā kucēnus, vai kaķēnus...
Jā, bet ar cilvēkiem, ar cilvēkiem nav tik vienkārši. var apklusināt domas, bet viņi paši paliks kā atgadinājums... vienmēr...

Es šeit to rakstu tikai tāpēc, ka tas ir par tevi, tevi, tevi, jā un arī tevi, nu varbūt par tevi nē, bet par mani gan bisku...

P.s.Filmas tēma ir par narkotikām, bet tik pat labi to var attiecināt uz jebk


Päevikud
Päevikute uuendamine toimub iga 5 minuti tagant.