Cik gan cilvēki ir naivi cerēdami iedot mīlestībai vārdu, ielikt to šaurā rāmītī un piekarināt pie sienas, lai papriecātos. Cilvēki mēģina mīlestību apkarināt ar birkām un piedēvēt tai savas īpašības. Cilvēki murgaini dzenas pakaļ spokam, kuram tic tikai tie, kas to redzējuši. Un tie kas nav redzējuši vai nu izdomā savu „sievieti baltā” vai noliedz tās pastāvēšanu pavisam. Mēs saucam to dažādos vārdos, aprakstām ar dažādām izjūtām, smejamies dažādus smieklus un jūtam to katrs pa savam.
Mīlestība ir dažāda, tā ir kā daudzsejains dievs, kas pret tevi var pagriezt gan savu dusmīgo, gan laipno vaigu un tev pašam nav ļauts izvēlēties, kuru seju tu redzēsi šodien. Mīlestība ir dzīves sulu saldākais un tajā pašā laikā arī rūgtākais kokteilis. Kādam tas būs zemeņu sapnis vasaras naktī, kādam auksti ledus gabaliņi ar visstiprāko un kaislības pilnāko rumu. Kādam tie būs glāsmaini vīna pieskārieni aukslējām, kādam citam dedzinošs degvīns, kas apreibina, atņem spriešanas spējas un beidzas ar smagām paģirām. Bet nevajag aizmirst, ka arī zemeņu kokteilī var trāpīties iepuvusi oga.
Mīlas dziesmas kā saldi sīrupains, pārcukurojies medus līp klāt un salipina kopā putekļus, kas pārklājuši tik pat saldās, romantisma laikmeta dzejas vārsmas. Reiz Šekspīrs teicis: „Mīlestība ir kā saule pēc lietus”. Un nevajag aizmirst, ka arī pēc saules var nākt lietus, jo pārāk daudz saulesstaru var izdedzināt auglīgo zemi. Tās svelmainie stari var dedzināt līdz sāpēm tik ļoti, ka nedomājot metīsies skriet, lai patvertos tuvākajā ēnā. Pavēnī atguvis spēkus, tu atkal priecāsies par saules zaķīšu rotaļu starp sulīgi zaļajām lapām. Un jo vairāk uzturēsies saulē, jo vairāk tava āda pieradīs pie tās. Un beigās, svelmainie stari vairs neliksies dedzinoši, bet gan maigi sildoši kā rīta pirmā gaisma. Bet no rītiem, vēl ir auksti…
Un jo vairāk mēs cīnīsimies ar šī saules dzirnavām, jo vairāk savainosimies. Jo vairāk mēs šķetināsim neizšķetināmo kamolu, jo vairāk sapīsimies pavedienos. Jo vairāk mēs centīsimies to savā dzīvē ietērpt vārdos, ikdienas darbu tulkojumos, prasībās pēc uzmanības un greizsirdīgos skatos, jo vairāk mēs attālināsimies no tās patiesās būtības.
Ai, bet nedodiet rāmjus, netērpiet nonēsātās vārdu drānās, neglāstiet ar netīrām rokām un mīlestība būs jums pateicīga. Nekaitiniet un neraustiet aiz astes, jo mīlestība nav kā pateicīgs suns un var iekost rokā, kura to baro.!

Meeldib! 15